trešdiena, marts 30, 2011

Lai aug!


Pavasari nevar sagaidīt,

tāpēc mēs viņu paši radīsim.



Ir dažas lietas vai notikumi, kurus mani skolēni gaida ar nepacietību. Viena no šīm lietām ir stādīšana. Protams, dārzā strādāt būtu lieliski. Bet pie skolas dārza nav....

mums ir palodzes un uz palodzēm var uzlikt kastītes.


Iepriekš (citus pavasarus) sējām zāli, samtenes, garšaugus. Šogad skolēni izvēlējās stādīt sīpollokus, sēt dilles un salātus.


Prieks viņiem par procesu- zemes iepildīšanu kastītē, sēklu iesēšanu, apliešanu.

Ar centību gatavoja zīmītes.


Tagad gaidām pirmos asniņus!

trešdiena, marts 23, 2011

Viltus vitrāžas




Klasē kopīgi ar bērniem vienmēr veidojam klases noformējumu.



Šoreiz domājām, kalām plānus, ko varētu uztaisīt, lai pašiem prieks, citiem patīk un vēl interesanti.

Izvēlējāmies rotāt logus.



Tātad jāveido vitrāžas, bet kā...


Skolēniem vispieejamākais materiāls ir papīrs, kartons. Es, kā jau tāda krājvāvere, jau pāris mēnešus atpakaļ Alfas Timmari biju iegādājusies nocenotas zīdpapīra salvetes.

Skaidrs, tagad jāliek lietā.

Darba gaita:

1. No melnā kartona (vai citas krāsas) veido vitrāžas rāmi 1 cm platumā. Jāievēro, ka katra izvēlētā lielā figūra (dzīvnieks, cilvēks, kāds priekšmets) jāsadala jeb jāatdala ar kartona robežām 1 cm platumā, lai darbs izskatītos smalkās un interesantāks.

2. No zīdpapīra vai parastām salvetēm (1 plānās kārtas) griež ārā mazos gabaliņus, pirms tam kārtīgi nomērot. Darbs jāveic rūpīgi, lai nebūtu caurumu, papīrs nesaplīstu.

3. Nelielos gabalus ielīmē kartona vitrāžas rāmī. Vēlams saskaņot krāsas. Var veidot krāsu ritmus. Vislabāk līmēt ar PVA. Līmi klāt tieši uz kartona.

Skolēni strādāja patiešām ar lielu interesi. Patika dažādās salvetes.

Gala rezultāts apmierināja visus. Vecāki arī ieinteresējās- no kā veidot, kā. Skolotāji, kas pagalmā novieto mašīnas, priecājas par vitrāžu kreiso pusi, jo tā nemaz nav sliktāka par labo!

Un mums kā vienmēr prieks!

Prieks pašiem par sevi un savu darbu!

2.

trešdiena, marts 02, 2011

Avangards..

Vienmēr esmu domājusi, kā vizuālo mākslu sākumskolas klasēs mācīt vēl interesantāk, saistošāk skolēniem.



Šoreiz nolēmu skolēnus iepazīstināt ar lielajiem pasaules māksliniekiem.





Izvēlējos franču gleznotāju Anrī Matissu (1869-1954). Kāpēc?


Iemesli vairāki:


  • maniem skolēniem patīk brīvība, strādājot pie darba;

  • mākslinieka īpašās attiecības ar krāsām;

  • tehnikas izvēle.

Skolēnus stundas sākumā iepazīstināju ar mākslinieka dzīves gājuma aprakstu, parādīju dažas mākslas darbu reprodukcijas -"Gliemezis" un "Snow Flowers".

Skolēniem uzdevums:
  • gleznot darbu Anrī Matissa manierē;

  • būt brīviem un neievērot konkrētību.
Darba gaita:
I variants:
Skolēns glezno krāsainus laukumus, izvēloties krāsas, kas vislabāk atklās darba ideju.
Pēc tam no balta vai citas krāsas papīra izgriež dažādas vienkāršas formas.


II variants.

Skolēns lapu nokrāso dažādās krāsās. Izgriež vienkāršas formas.

Uz otras lapas veido kompozīciju, lai atklātu savu sākotnējo ieceri.

Stundas patiesi izdevās.

Kāds skolēns, kurš ar vizuālo mākslu ir uz Jūs, pēc stundām man teica: "Skolotāj, šī bija pēdējā laikā interesantākā stunda!"

Tas ir labākais kompliments.