Basām kājām...

Lielais mans bloga atvaļinājums ir beidzies. Vasara arī pagājusi un darbs ir atsācies.

Skolas sākumu atzīmējām 1.septembrī ar lielisku kopā būšanu Valguma pasaulē Baskāju takā. Lielais paldies manu bērnu vecākiem, kam bija lieliskā ideja maijā, ka pirms skolas vēl jātiekas neformālā gaisotnē.

Visapkār līst, bet mums labi. Devāmies "ilgajā ceļā" pa dažādām virsmām. Jāatzīst, ka pēdas sāpēja dikti, dikti. Bērni bija drosmīgāki par mani.

 Takā baudījām dabas varenumu, klusumu. Pārsteigumu sagādāja mūsu varēšana. Pārvarējām akmeņus, šķembas, salmus, čiekurus, mālus, auksto upes ūdeni un daudzus citus šķēršļus. Tā bija lieliska masāža kājām. Arī vecāki bija sajūsmā par fizisko aktivitāti.

 Takas galā var arī apgūt visus materiālus, to nosaukumus. Lieliska dabaszinību stunda brīvā dabā.

 Noslēgumā mūs sagaidīja gardā bukstiņu putra ar žāvētu gaļu, vārīta virs ugunskura, un karsta tēja. Ēdāji izēda katrs savu porciju un vēl prasīja papildporcijas. Prieks par kopā būšanu, jauko kompāniju un lielisko dabas stūrīti.

Tiksimies skolas solā!

Kustības

Mums izdevās liels darbs. Mēs ļoti radoši, bērniem interesanti apguvām prasmi zīmēt cilvēku kustībā.

Pirmais ko mēs darījām, mēs zīmējām cilvēka stilizēto modeli dažādos stāvokļos....

... un katrs bērns bija modelis. Nāca un rādīja savu kustību. Cits vieglāku, cits grūtāku sev un citiem...

Sanāca ļoti daudz figūriņu. Un katrs bērns jau ar zīmēja tā, kā viņš to redz...

Beigās viena kustība bija jāattēlo jau lielajā zīmējumā. Un kurš tad ziemā ir tāds sportisks un kustīgs, ja ne slēpotājs...

Un bērniem iznāca izcili ziemas baudītāji!

Lieliska sajūta pēc tik tik līksma darba!

Baltais

Ziniet, tad, kad sniegs sāk apnikt, lai sevi nomierinātu un apmānītu, ir jāsāk par to priecāties.

Baltais sniegs, domas, bērnu smaidi, saldējums, jūras putas, mājas, mīļie un tuvie.

Īpaši iedvesmo I. Ziedoņa BALTĀ pasaka

Vakar uzkrita pirmais sniegs. Nu viss ir balts. Tik balts, ka nekā nevar atšķirt. ...

P. S. Varat arī to visu uzzīmēt, tikai — ar baltu krāsu, bez nevienas melnas svītriņas.

Mēs ņēmām vērā dzejnieka, pasaku meistara doto padomu.

Tagad mums pašiem ir sava baltā pasaule.

Mums prieks, ja jūs kaut ko saskatāt. Tad arī jums ir sava baltā pasaule.

Sniegavīri

Ziema ir atnākusi, līdzi vedot salu, milzīgu aukstumu, bet arī bērnu prieku.

Ko tik bērni brīvdienās dara- slēpo, slido, brauc uz kalnu un citas nodarbes, ko var darīt tikai ziemā.

Ziema toties nav mans gadalaiks.

Es varu priecāties tikai par skaisto bildi aiz loga, varu priecāties par bērnu darbiem. Viens no tādiem, kas mums izdevās un visiem patika-
Sniegavīri no būvniecības siltināšanas materiāla.

Lielais paldies jāsaka Patrika mammai, kas apgādāja ar šo materiālu vai pusi sākumskolas.

Nepieciešamais:

• švamme,


• līme PVA,


• krāsainais kartons,


• krītiņi

Darba gaita:

Bērni griež, līmē, veido sniegavīrus. Švammīte jāpiespiež stingri un līmi nevajag taupīt.

Koku silueti

Sniega ārā nav, vien koki kaili stāv pret vēju.

Debesis šoziem arī ir īpašas- te vienviet melnas, pelēkas, te sārtas, sarkanas.

Mācījāmies vizuālajā mācībā par siluetiem- kokus zīmējām. Pievērsām uzmanību arī attālumiem, bet tā kā esam tikai vēl 1. klase, tad mums tas vēl nebija tik būtiski.

Darbi skaisti. Krāsu klājums katram skolēnam savs, atkarīgs no tā, kā katrs ļāvies otas vilcienam. Darba kārtība:

• noklājām ar akvareļu krāsām fonu;


• 
  
  kamēr darbi žuva, izpētījām kokus- to formu, zarus, atšķirības starp koku un krūmu, lielumu utt.;


• 
  
  ar melno krāsu zīmējām koku siluetus.

Paldies bērniem par lieliskajiem darbiem!

Otrā adventa

Ziemassvētki tuvojas.

Bet šogad ir tāda ļoti jocīga sajūta. Lai gan tirdzniecības centri aktīvi pārdod Ziemassvētku simboliku, radio pārraida Ziemassvētku melodijas- sajūtas vēl nav. Laikam vainīgi laikapstākļi, laikam vainīga darba aizņemtība, bet varbūt būs pašai priekš sevis jāsāk radīt šī sajūta.

Ko tad es sāku darīt-

Kamēr bērni klasē veidoja svecītes klases dekorēšanai, es līmēju adventa vainagu.

Audzēkņi man tik pēc tam noteica- mēs taču esam skolā, tāpēc arī jābūt tādam vainagam.

Iešu tālāk nodarboties ar Ziemassvētku sajūtas buršanu!

Tu mums esi tikai viena- Latvija

Lāčplēša diena un nedēļa līdz 18. novembrim ir īpaša. Reizē tik pacilājoša, reizē tik pārdomu pilna. Bērni šajā nedēļā vairāk runā par mūsu pienākumiem. Sarunās pieminam Latviju, tās simbolus un tradīcijas. Mēģinām iedomāties, kā tas ir bijis pirms tiem 93 gadiem, kad dibināja mūsu valsti.

Jāsecina, ka bērni ir šīs zemes patrioti. Man ir liels prieks par viņu sajūtām. Tāpēc šajā nedēļā mūsu skolā ir dažādi pasākumi, lai katrs var izteikt un paust to, ko sirds jūt.

Prognozējam, kāds būs 18. novembra salūts.

 Šogad skolas koridorus rotā audzēkņu darbu izstāde- Mana Latvija. Katrs zīmē savus Latvijas simbolus (Rīga, karogs, naudas vienības, ozols, bizbizmārīte, baltā cielava, VEF, Jāņi, utt.)

 17. novembrī ēdam svētku torti. Lielākie bērni paši gatavo torti, mazākajiem palīdz skolotāji.

 Tā kā šogad svētku sauklis ir Mēs mīlam Latviju, tad mūsu klases karogu baltā josla tapa kā baltu sirsniņu virkne.

 Un visu nedēļu nēsājām sarkanbaltsarkano lentīti ap roku. Visa skola šādi pierāda savu piederību Latvijai.

Lai mūsu Latvijai garš mūžs!